Pagājušajā mācību gadā es pievērsos klaunādes terapijai. Un vienā no nodarbībām mums tika piedāvāts uzdevums... burtiski «nedarīt neko». Kā norādīja grupas vadītājs, nav nekā grūtāka par bezdarbību. Klauns iznāk no aizkulisēm, sper pāris soļu un sastingst. Viņš neflirtē ar publiku, nemēģina izraisīt smieklus, neieņem īpašas pozas, nerunā. Viņš apzināti neko nedara, bet vienlaikus paliek šeit un tagad – un savā klusajā klātbūtnē rada unikālu iesaistes un pārdzīvojuma telpu.