Lielas meitenes arī raud: kāpēc ir veselīgi ļaut vaļu asarām
Asarām ir slikta reputācija. Mūsu kolektīvajā apziņā ir cieši iesakņojies aizspriedums, ka emocijas liecina par vājumu un nespēju sevi kontrolēt. Nav brīnums, ka vīriešus vairāk kaunina par asarām nekā sievietes, lai gan pētnieki ir konstatējuši, ka 11 – 12 gadu vecumā zēni raud gandrīz tikpat bieži kā meitenes.
Kā liecina 2001. gadā veiktais pētījums, tikai 23 % amerikāņu vīriešu raud no bezpalīdzības (salīdzinājumā ar 58 % sieviešu). Šo starpību var izskaidrot ar iesīkstējušiem sabiedrības uzskatiem, kurus mēs paši esam radījuši un cits citam uzspieduši. Bet, papētot šī jautājuma bioloģisko aspektu, raudas ir visai interesants process. Kāpēc mēs vispār to darām?
Uz šo jautājumu ir daudz atbilžu. Un asaras patiesībā ir arī atšķirīgas.
Pamata un reflektorajās asarās nav nekā interesanta. Pirmās izdalās ik reizi, kad mēs samirkšķinām plakstiņus, un satur ar proteīniem bagātu šķidrumu ar antibakteriālu efektu, kas pastāvīgi mitrina acis. Savukārt reflektorās asaras pasargā acis no kairinājuma un izdalās kontaktā ar dūmiem, putekļiem vai sīpoliem. Šajā gadījumā asaras attīra acis un pilnībā izskalo no tām kairinātāja daļiņas. Reflektoro asaru sastāvā ir 98% ūdens.
Tagad pāriesim pie paša interesantākā — emociju izraisītām asarām.
Šā tipa asaras var liecināt par visdažādākajām izjūtām, sākot ar prieku un beidzot ar skumjām. Daudzi zinātnieki uzskata, ka emocionālās asaras ir cilvēka prioritāte, lai gan daži zoologi apgalvo, ka emocijas spēj saraudināt arī dažu sugu dzīvniekus, teiksim, ziloņus, kurus atlaiž brīvībā. Cilvēka nervu sistēmā ir īpaša neironu saikne, kas savieno par emocijām atbildīgo smadzeņu sektoru un asaru dziedzerus. Raudas ir viena no nedaudzajām fiziskajām jūtu izpausmēm, un mums jābūt pateicīgiem par to dabai.
Обложка W Magazine, сентябрь 2016
Saskaņā ar 2014. gadā veikto pētījumu, raudāšanai ir nomierinošs efekts: tā aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, kas palīdz ķermenim atslābināties pēc spriedzes. Turklāt tai ir viegla narkoleptiska iedarbība — raudot izdalās smadzeņu un nervu sistēmas hormoni endorfīni, kas reducē sāpju sajūtu un ļauj labāk kontrolēt dažas emocijas.
Emocionālo asaru efekts var būt gan īslaicīgs, gan diezgan ilgstošs. Nīderlandiešu zinātnieki ir izpētījuši, kā cilvēku ietekmē skumjas filmas izraisītās asaras: filmas laikā raudājušie cilvēki atguvās un pārstāja bēdāties jau 20 minūtes pēc filmas beigām, bet pēc 90 minūtēm jutās pat labāk nekā pirms filmas. Nav brīnums, ka mums patīk sentimentālas drāmas.
Tāpat kā elpošana, svīšana, urinēšana un jebkurš cits ārējās sekrēcijas process, raudas atbrīvo organismu no toksiskām vielām. Tā, piemēram, stresa brīžos asaras izvada no organisma vielas, kas paaugstina stresa hormona kortizola līmeni. Turklāt raudot izdalās citas, mums visnotaļ labvēlīgas vielas, tādas kā prolaktīns, leicīna enkefalīns, magnijs un kālijs. Un tas vēl nav viss – stresa asaras satur antibakteriālo vielu lizozīmu, kas likvidē 90–95 % baktēriju. Saskaņā ar 2011. gada pētījumu, lizozīmus var pievienot ēdienam aizsardzībai pret Sibīrijas mēri» — gana spēcīgs pierādījums tam, ka stresa gadījumos vajag apvaldīt.
Nobeigumā pieminēsim, ka mēs izmantojam asaras kā neverbālās komunikācijas līdzekli, lai demonstrētu savu dvēseles stāvokli un rosinātu apkārtējos līdzjūtību, altruismu un vēlmi mums palīdzēt. Cilvēks ir sabiedriska būtne, un nav nekāds brīnums, ka mūsu organisms ir radis iespēju bez mūsu atļaujas lūgt palīdzību līdzcilvēkiem.
