Alexandra Orlova: Māksla dzīvot harmonijā ar sevi
Rīdziniece, mākslas vēsturniece (Sorbonna, Parīze) un neiroestētikas maģistre (Goldsmiths, Londona), Alexandra Orlova ir arī blogere ar vairāk nekā 500 000 sekotāju Instagram un YouTube. Intervijā L’Officiel Baltic viņa stāstīja, kā savu patieso vēlmju apzināšanās un mijiedarbība ar mākslu palīdz sasniegt iekšējo līdzsvaru.
Mēs tik bieži runājam par mīlestību – mēs mīlam cilvēkus, lietas, notikumus, taču daudz retāk sevi. Šajā kontekstā kā piemērs bieži tiek minēts narcistiska paštīksme un tās pretmets – upurēšanās citu labā. Tomēr ne vienai, ne otrai nav nekādas saistības ar patiesu sevis mīlēšanu.
Mīlēt sevi galvenokārt nozīmē rūpēties par sevi. Bet kā gan rūpēties par cilvēku, kuru nepazīsti? Jāsaprot taču, kas viņam patīk un kas ne, kas bagātina un priecē un kas izposta un iztukšo.
Tāpēc rūpes, tāpat kā mīlestība, sākas ar sevis, savu vēlmju un sajūtu iepazīšanu.
Pasaulē, kur mūs no visām pusēm ieskauj sveši viedokļi (galu galā nekad agrāk cilvēkam nav bijis tik daudz kontaktu un sakaru), iepazīt savas patiesās vēlmes ne vienmēr ir tik vienkārši. Mēs bieži salīdzinām sevi ar citiem, attiecinām viņu pieredzi uz sevi un dažkārt pat ieslīgstam pašpārmetumos, ja tā neatbilst mūsu realitātei. Taču katrs cilvēks ir atšķirīgs, un savas individualitātes un citādības atzīšana ir pirmais solis ceļā uz sevis iemīlēšanu. Tuvoties savam iekšējam es un apzināties savas patiesās vēlmes man palīdz, pirmkārt, biežāka atslēgšanās no sociālajiem medijiem, otrkārt, sekošana savām ikdienas izjūtām un to pierakstīšana. Blociņā vai piezīmēs fiksēju, kas šodien notika un kā tajā brīdī jutos. Tā es vēlāk varu atgriezties pie savām piezīmēm un pārdomāt, kuri notikumi sagādāja prieku un kuri tieši pretēji. Mērķis ir vairot pirmos un optimizēt vai uzlabot otros.
Vispirms iesaku izveidot sarakstu ar lietām, kas jūs dara laimīgu, un vienmēr turēt to pa rokai. Piemēram, te ir mans saraksts.
- Pastaiga mežā vai gar jūru
- Mijiedarbība ar skaistām un kvalitatīvi izgatavotām lietām
- Patīkamu aromātu baudīšana (sveces, krēmi, eļļas u.c.)
- Krāmu vai vintāžas tirdziņa apmeklējums
- Tirgū iegādāts svaigu ziedu pušķis
- Saruna ar cilvēku, kurš aizrāvies ar savu darbu
- Elpošanas prakse un joga
- Kvalitatīvi pavadīts laiks ar ģimeni
- Interesantas grāmatas lasīšana
- Uzkāpšana skatu tornī
- Saulrieta vai saullēkta vērošana
- Peldēšanās vēsā jūras ūdenī rītausmā
- Zīmēšana (pēdējā laikā īpaši patīk eļļas pasteļtehnika)
- Muzeja apmeklējums – atrast un vērot gleznu, kas rezonē ar tābrīža izjūtām.
Nelieli ikdienas prieka brīži uzmundrina un vairo mieru, apmierinātību un pateicību. Starp citu, kā mākslas vēsturniece un pētniece vēlos vērst uzmanību uz diviem pēdējiem mana saraksta punktiem. Ir pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu tam, ka muzeja apmeklējums un saskarsme ar dažādiem mākslas veidiem mazina stresu un uzlabo vispārējo pašsajūtu fizioloģiskā un garīgā līmenī.
Papildus rūpēm par garu svarīgi atcerēties arī par ķermeni. Pareizs uzturs, kvalitatīvs miegs, fiziskās aktivitātes – bez šīm pamatlietām viss pārējais ir bezjēdzīgs. Iespējams, ne vienmēr tās sagādā prieku konkrētajā brīdī, taču vēlāk vienmēr sniedz taustāmu labumu. Tāpēc labāk tās uztvert ar prieku un interesi, nevis kā smagu pienākumu. Piemēram, Džeimsa Klīra grāmata Atomic Habits man palīdzēja viegli ieviest ikdienā veselīgus ieradumus, bet Pītera Atijas Outlive interesanti izskaidroja daudzu slimību norisi un motivēja labākai izvēlei ikdienā. Ieguvumu deva arī pieredze, nēsājot aproci, kas seko līdzi fizioloģiskajiem datiem – tā skaidri parāda, kā nelielas izmaiņas ietekmē miega režīmu vai sirdsdarbības ritmu, līdz ar to rodas interese un pat azarts turpināt ievērot veselīgos ieradumus.
Kad saproti, kā darbojas ķermenis un smadzenes, tu ne tikai apbrīno to teicami koordinēto darbu, bet arī dabiski vēlies par tiem rūpēties.
Es ticu – tikai mīlot sevi, rūpējoties par savu ķermeni, garu un dzīves telpu, mūsu mūžs būs pietiekami kvalitatīvs. Tikai pārstājot sevi salīdzināt ar citiem, ļaujot sev būt un just, ieklausoties sevī un atsaucoties sava iekšējā es aicinājumam, mēs varam realizēt savu potenciālu un vairot pasaulē labo.
