No konteineriem
līdz muzejam: fonds «Mākslai vajag telpu» būvē muzeju
cilvēku apziņā

Fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; ir dibināts 2014. gadā Rīgā, lai veicinātu XX gadsimta otrās puses un mūsdienu mākslas muzeja izveidi Latvijas galvaspilsētā. Diemžēl realitāte ir tāda, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai nav atbilstīgas mākslas institūcijas, kas apkopotu un pastāvīgai izrādī&scaron;anai nodro&scaron;inātu to nacionālo mākslas mantojumu, kas radīts pēckara jeb okupācijas laikā, kā arī to, kas radīts jau neatkarības gados. Tie&scaron;i &scaron;ā iemesla dēļ mākslinieki, arhitekti un uzņēmēji apvienojās, lai radītu organizāciju fondu &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo;, kas iestājas par to, ka jārada mūsdienu mākslas muzejs, lai Latvijas sabiedrībai un tās viesiem būtu iespēja iepazīties ar latvie&scaron;u pēckara un laikmetīgo mākslu.

Viena no pirmajām akcijām, ko realizēja fonds un ieguva sabiedrības atpazīstamību, bija 2014. gadā rīkotā Gliemežu akcija, izliekot Rīgā 15 gliemežu skulptūras, kuras bija ra- dījusi itālie&scaron;u mākslinieku grupa&nbsp;The Cracking Art Group. Gliemeži tika izvietoti Rīgas pilsētvidē ar domu piesaistīt sabiedrības uzmanību, lai iesaistītu XX gs. otrās puses un mūsdienu mākslas muzeja izveides nepiecie&scaron;amības atbalstā. Gliemezis &ndash; kā simbols tam, ka process notiek ļoti lēni, taču tajā pa&scaron;ā laikā skulptūra ir laikmetīgs pilsētvides objekts, kas padara pilsētas ielas un parkus ko&scaron;ākus. Tā bija mākslas akcija, kas tie&scaron;i mijiedarbojās ar Latvijas sabiedrību.

Latvijā darbojas vairākas galerijas, kas kvalitatīvi izstāda un atbalsta laikmetīgo mākslu, kamēr Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā patstāvīgajā ekspozīcijā apskatāmi ap 100 mākslas darbi, kas radīti pēc 1945. gada. Tikai epizodiski Latvijas sabiedrība pla&scaron;āk var iepazīties ar latvie&scaron;u pēckara māksliniekiem, kad Nacionālais mākslas muzejs vai privātie kolekcionāri, kuru krājumos ir latvie&scaron;u modernistu darbi, sarīko izstādes, veltītas viņu daiļradei. Tomēr ikdienā mums ir maza pieejamība modernās mākslas mantojumam, kas veidojies tie&scaron;i okupācijas gados. Padomju gados latvie&scaron;u mākslai bija nozīmīga loma &ndash; mākslinieki centās turēties līdzi pasaules mākslas tendencēm, lai arī tas nebija viegli; radīt to, kas viņiem bija rado&scaron;i aktuāls, kā arī izteikt alkas pēc brīvības un cilvēcības. Māksla bija miermīlīgs pretestības veids, kas ļāva caur zemtekstiem kritizēt valdo&scaron;o ideoloģiju. Džemma Skulme, Boriss Bērziņ&scaron;, Ilmārs Blumbergs, Auseklis Bau&scaron;ķenieks, Jānis Pauļuks, Ojārs Ābols, Andris Grinbergs, Māra Bra&scaron;mane, Biruta Baumane, Indulis Za- riņ&scaron;, Leonīds Āriņ&scaron;, Juris Dimiters, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Imants Lancmanis, Maija Tabaka, Rūdolfs Pinnis un Bruno Vasiļevskis &ndash; &scaron;ie ir tikai daži meistari, kas aktīvi iesaistījās mākslas procesos padomju laikos un kuru darbi ir neatņemama mūsdienu Latvijas identitātes daļa. Visi &scaron;ie mākslinieki noteikti ir līdzvērtīgi slavenākajiem XX gadsimta otrās puses mākslas paraugiem citviet pasaulē, taču režīms neatļāva nonākt viņiem pienācīgā slavas saulē. Pa&scaron;laik &scaron;is daudzslāņainais un Latvijai tik nozīmīgais periods glezniecībā, grafikā, fotogrāfijā un tēlniecībā nav guvis pilnīgu atzinību un novērtējumu, atpazīstamību pasaules mērogā. Tāpēc fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; popularizē latvie&scaron;u XX gadsimta otrās puses māksliniekus un izglīto sabiedrību par māksliniekiem, kas darboju&scaron;ies okupācijas gados.

2015. gadā fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; atklāja savu galeriju &ndash; &laquo;MVT Vasaras māju&raquo;, kas netipiski citām mākslas tel- pām Rīgā tika izveidota jūras konteinerā. Lai arī citviet Eiro- pā tā nav reti izmantota prakse (piemēram, Berlīnē&nbsp;Platoon Kunsthalle), Rīgā &scaron;āda pieeja bija ne tikai drosmīga, bet arī simboliska. Māksliniece Džemma Skulme, kas bija &laquo;MVT Vasaras mājas&raquo; pirmās sezonas fokusā, par &scaron;o mākslas pro- jektu izteikusies &scaron;ādi: &laquo;Sanāca tā, ka &scaron;ā notikuma ietvaros māksla atradās konteineros. Un kas tad ir konteiners? Tie&scaron;i runājot &ndash; tas paredzēts būvgružiem, tā ir atkritumu tvertne! &Scaron;eit uz nojauktas celtnes drupām tika slieta &scaron;ā konteineru sastatne, kuras uzdevumam idejiski vajadzētu būt mākslas transportē&scaron;anai, nogādā&scaron;anai uz tai piemērotām telpām.&raquo; Runājot par nojauktu celtni, Džemma Skulme bija domājusi biju&scaron;o skaņupla&scaron;u rūpnīcu &laquo;Melodija&raquo;, kas savulaik atradās Kalnciema ielā 36/38, kur kop&scaron; 2015. gada atrodas melnie jūras konteineri &ndash; &laquo;MVT Vasaras māja&raquo;. Izveidot mākslas galeriju konteineros patie&scaron;ām būtiski sasaucas ar organizā- cijas nosaukumu &ndash; &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo;. Kamēr &scaron;īs telpas nav, māksla uzturas konteineros un, cerams, ar laiku tiks nogādāta tai piemērotā vietā. &laquo;MVT Vasaras māja&raquo; ir sezonāla mākslas galerija, kas darbojas vien vasaras mēne&scaron;os, taču skatītājiem &scaron;o triju mēne&scaron;u laikā tiek nodro&scaron;inātas se&scaron;as septiņas izstādes, kas ilgst 10 dienas. &Scaron;ī galerija kalpo kā tilts starp XX gadsimta otrās puses un laikmetīgo mākslu, rādot piemēru, kā vajadzētu darboties modernai mākslas telpai. Katru vasaru fonda biedri kopā ar pieaicinātu profesionālu mākslas kura- toru izstrādā galerijas koncepciju, izvēloties vienu latvie&scaron;u modernās mākslas dižgaru, kam veltīt sezonas izstāžu cik- lu. Tad tiek pieaicināti se&scaron;i laikmetīgās mākslas pārstāvji, lūdzot interpretēt dižgara daiļradi, viņa lomu sabiedrībā un mākslas vēsturē. Pirmajā sezonā notika izstāžu sērija &laquo;#Džemma90&raquo;, kas bija veltīta latvie&scaron;u māksliniecei Džemmai Skulmei, kurai togad palika 90 gadu. Svinot mākslinieces devumu latvie&scaron;u māks- lā, viņas daiļradi un dzīves gājumu interpretēt bija aicināti septiņi laikmetīgie mākslinieki. Piemēram, Kristians Brekte no Džemmas Skulmes daiļrades kā sev derīgu izvēlējās krusta formu, kas mākslinieces darbos parādās vairākkārt, &ndash; 80. gados Džemma bieži gleznoja un zīmēja putnubiedēkļus, kurus caurvij krusta forma. Brekte savā izstādē&nbsp;Hronos&nbsp;krustu atbrīvoja no laikmeta noslāņojumiem, pievienojot tikai dažas zīmes: galvaskausu un vārnas izbāzni, tā reflektējot par formu savā mākslinieciskajā izteiksmē, kuras fokusā ir nāves, reliģijas un arī seksualitātes tēma. Savukārt fotogrāfs Arnis Balčus izveidoja instalāciju, kas kalpoja kā Džemmas Skulmes memoriālais dzīvoklis, atklājot skatītājam telpisku ieskatu mākslinieces dzīves gājumā, pievēr&scaron;oties gan viņas privātās dzīves aspektiem, gan publiskajam tēlam. Nākamajā sezonā fonds izcēla talantīgo un savam laikam pārsteidzo&scaron;o mākslinieku Ilmāru Blumbergu. Viņ&scaron; atstāja spēcīgu nospiedumu latvie&scaron;u mākslas vēsturē: scenogrāfijā, glezniecībā, tēlniecībā, performanču un skaņu mākslā. Ilmārs Blumbergs devās aizsaulē 2016. gada februārī, tāpēc par godu izcilajam māksliniekam &laquo;MVT Vasaras mājas&raquo; izstāžu cikls tika aizvadīts viņa daiļrades godinā&scaron;anai &ndash; &laquo;#Blumbergs. Bezgalība&raquo;. Par izvēlēto mākslinieku darbiem &scaron;ajā izstāžu sērijā kuratore Inga &Scaron;teimane sacījusi &scaron;ādi: &laquo;Starp māksliniekiem ir tādi, kuru darbos ir tie&scaron;a un apzināta Blumberga ietekme, ir Blumberga portreti, un ir darbi, kuri tapu&scaron;i individuālās trajektorijās, taču arī uz tiem var attiecināt Ilmāra Blumberga dzīves un mākslas izjūtu, ka visi mēs kustamies kopā &ndash; kāds no kāda, cits uz citu.&raquo;

_TR_2856.jpg

_TR_3120.jpg

_TR_6183.jpg

_TR_9439.jpg

2017. gadā &laquo;MVT Vasaras mājas&raquo; uzmanības centrā nonāca padomju laikos neatzītais, teju vai disidentiskais un režī- mam neatbilstīgais mākslinieks Andris Grinbergs, ko varētu dēvēt par latvie&scaron;u Endiju Vorholu. Ieva Kalniņa, &scaron;ā izstāžu cikla kuratore, sacījusi: &laquo;Man &scaron;ķiet, ir ļoti labi, ka Andris Grinbergs izvēlēts kā centrālais tēls &scaron;ai izstāžu sērijai, jo parasti vairāk redzami tradicionālos mākslas medijos strādājo&scaron;u mākslinieku darbi, &scaron;ādus netradicionālus autorus nevaram iepazīt, pat uzzināt par viņu esamību. Ja klasisko mākslas formu darbi tiek eksponēti, lai arī nepietiekami, netradicionālos mākslas medijos strādājo&scaron;i autori &nbsp;nemaz vai ļoti reti.&raquo; Mākslinieks Ivars Grāvlejs radīja sociālkritisku performanci par to, kā sabiedrība izmanto izstāžu atklā&scaron;anas, lai paēstu un iedzertu vīnu, bet māksla paliek otr&scaron;ķirīga. &Scaron;ajā performancē piedalījās trīs meitenes tautastērpos, taču, esot kailām līdz jostasvietai, stāvēja pie skaisti uzklāta galda un ēda sagatavotās uzkodas. Ivaram Grāvlejam &scaron;āda ideja radusies, atceroties gadījumu ar Andri Grinbergu 90. gadu beigās, kad viņi strādāju&scaron;i kopā. &laquo;Mēs reiz gājām pa Brīvības ielu, Andris man teica: izstāžu atklā&scaron;anās viņiem māksla neinteresē, vienīgi izrādīt sevi un pierīties kā cūkām! Viņ&scaron; ironiski turpināja ar karikatūras aprakstu: vajadzētu, ka&nbsp;atklā&scaron;anā pie galda stāv daiļas tautumeitas ar pliku pakaļu. Ēd maizītes, kūciņas un dzer &scaron;ampanieti. Un lai tās uzbarotās dirsas &ndash; sabiedrības krējums &ndash; lūr. Piga viņiem!&raquo; &Scaron;o ieceri mākslinieks realizēja &laquo;MVT Vasaras mājā&raquo;.

Toties Latvijas simtgadē 2018. gadā fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; pamainīja ikvasaras galerijas koncepciju, &scaron;oreiz izstāžu ciklu veidojot kā multidisciplināru projektu &laquo;Skaņai vajag mākslu&raquo;, projektam pieaicinot se&scaron;us dažādus mūziķus un mūzikas apvienības. Mūziķiem bija jāizvēlas no Zuzānu mākslas kolekcijas viens latvie&scaron;u modernista darbs, kas &scaron;ķiet iedvesmojo&scaron;ākais, un tad viņi tika lūgti radīt jaunu muzikālu skaņdarbu. Izstāžu cikla mākslinieciskais vadītājs Kristians Brekte izvēlējās se&scaron;us jaunos māksliniekus no Mākslas akadēmijas, viņiem bija uzdevums radīt scenogrāfisku risinājumu galerijā, radot priek&scaron;statu par gleznu, ko izvēlēju&scaron;ies mūziķi, kā arī radīt atbilstīgu vidi, kur skatītājam būtu iespēja noklausīties jaunradīto kompozīciju. &Scaron;is bija pārsteidzo&scaron;s projekts, jo jaunie mākslas studenti bija savu uzdevumu augstumos, izveidojot brīni&scaron;ķīgas mākslas insta- lācijas. Ar &scaron;o projektu &laquo;MVT Vasaras mājā&raquo; izdevās apskatīt vairākus latvie&scaron;u pēckara perioda māksliniekus.

&Scaron;ogad galerijai gaidāmas pārmaiņas &ndash; fonda &laquo;Mākslai va- jag telpu&raquo; iecere ir pārcelt konteinerus uz Rīgas centru, uz Esplanādi blakus Latvijas Mākslas akadēmijai. Kāpēc? Fonds &scaron;ogad nolēmis izstāžu ciklu veltīt Mākslas akadēmi- jas simtgadei un ģeogrāfiski būt tuvāk &scaron;ai izglītības iestādei, iezīmējot tās lielo nozīmi Latvijas mākslas attīstībā. Kop&scaron; 1919. gada, kad Mākslas akadēmiju dibināja izcilais māksli- nieks Vilhelms Purvītis, tā ir kalpojusi par svarīgāko mākslas izglītības iestādi Latvijā, nodro&scaron;inot darba vietas daudziem latvie&scaron;u māksliniekiem, kā arī kļuvusi par vietu, kur topo&scaron;ie mākslinieki sevi attīstīju&scaron;i un nostiprināju&scaron;i māksliniecisko izteiksmi. Arī &scaron;ogad tiks uzrunāti jaunie Mākslas akadēmijas mākslinieki un kopā ar akadēmijas pasniedzējiem un fonda &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; vadītāju Katrīnu Jaunupi veidos mākslas instalāciju, kas būs interpretācijas darbs par kādu ar Mākslas akadēmiju saistītu personu.

IMG_2931.jpg

IMG_2856.jpg

KOPĀ.jpg

Fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; pievēr&scaron; uzmanību tam, ka trūkst augstvērtīgu mākslas izstāžu ārpus Rīgas, tāpēc, sadarbojoties ar reģionālajām mākslas telpām, rīko izstādes, no savas puses nodro&scaron;inot mākslinieku atlasi un kuratoru piesaisti. Izstādes notiku&scaron;as Valmierā, Liepājā, Talsos, Jūrmalā. 2017. gadā Valmierā pat tika organizēta &laquo;MVT Vasaras mājas rezidence Valmierā&raquo;, galerijā &laquo;Laipa&raquo; atklājot se&scaron;as izstādes, kas tika papildinātas ar meistarklasēm un performancēm. Pērn fonds realizēja ilgi lolotu ieceri &ndash; uzcelt pilsētvides objektu &laquo;Divi Raiņi&raquo;, ko veidojis tēlnieks Aigars Bik&scaron;e. Rainis (1865&ndash;1928) ir diža kultūras personība Latvijas kultūrtelpā: dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs, dramaturgs, sociāldemokrāts un politiķis, un skulptūrā Rainis simboliski iezīmē ideju par latvie&scaron;u lielumu. Soliņ&scaron; skulptūrā kalpo kā simbols attīstībai laikā, bet abas Raiņa figūras &ndash; attīstībai telpā. Tomēr galvenā skulptūras ideja ir par attīstību garā, domā&scaron;anas veidā un viedumā. Skulptūra izvietota pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Bērni (un arī pieaugu&scaron;ie!) ir iemīļoju&scaron;i iesēsties lielajam Rainim klēpī, bet mazajam Rainim pulēt gludo pieri. Runājot par bērniem un kultūrizglītību, fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; padomājis arī par to. Kop&scaron; 2018. gada rudens fonds realizē skolu projektu &laquo;Saruna par moderno un laikmetīgo mākslu Latvijas skolās&raquo;, ko vada mākslas zinātniece Auguste Petre. &Scaron;is skolu projekts veidots, lai sagatavotu jaunie&scaron;us runāt, domāt un patērēt laikmetīgo mākslu, kā arī ieinteresēt par mūsdienu mākslas procesiem Latvijā. Mākslas vēsturi Latvijas skolās pasniedz salīdzino&scaron;i mazos apjomos, līdz ar to skolēniem nav lielas prakses runāt par mākslu, kā arī trūkst zinā&scaron;anu par to, kas noticis Latvijas mākslā pēdējās desmitgadēs.

Fonds &laquo;Mākslai vajag telpu&raquo; ir pla&scaron;i atvērts dažādām sadarbībām, jo mērķis ir komunicēt ar iespējami pla&scaron;āku sabiedrību, atmetot domu, ka māksla ir kaut kas elitārs un paredzēta vien &scaron;auram sabiedrības lokam. Tāpēc fonds ir sadarbojies ar medijiem, un visi pasākumi, kas notiek &laquo;MVT Vasaras mājā&raquo;, ir bez maksas.

No konteineriem līdz muzejam

Ierakstu izvēle

Beauty

CHANEL's Rouge Allure Velvet lipstick collection sets the pace for a night without limits

Editorials

CHAOS OF CONSCIOUSNESS

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards 2023 nominanti. SPA un skaistumkopšanas procedūras

Interior & Design

Archideco Design Centre prezentē inovatīvu un unikālu zīmolu Buster + Punch

Beauty

Mugler's Newest Alien Hypersense Perfume

Shopping Guide

The Roman Light Collection by BVLGARI is an ode to light and the Eternal City

Editorials

THE PORTRAIT OF A LADY

Beauty

Aprīļa parfīmi no Crème de la Crème