Kas notiek, kad divi izcili klasiskās mūzikas izpildītāji nospriež, ka vienkār&scaron;i uzstāties uz skatuves ir pārāk garlaicīgi. Viņi rada unikālus &scaron;ovus un iekaro pasauli, ne tikai virtuozi spēlējot vijoli un klavieres, bet arī ar dzirksto&scaron;u humoru. Igudesman &amp; Joo ir ekscentriķi, novatori, drosminieki un lieliski mākslinieki. Intervijā L&rsquo;Officiel Baltic vijolnieks Aleksejs Igudesmans un pianists Hanki Džu, kas &scaron;ogad uzstājas festivāla &laquo;THE BEST OF Summertime &ndash; ielūdz Inese Galante&raquo; atklā&scaron;anā, stāsta par savām bailēm un sapņiem.

Vai atceraties brīdi, kad sapratāt &ndash; jūsu dzīve būs saistīta ar mūziku?
Džu: Mīlēju mūziku jau kop&scaron; dzim&scaron;anas. Vismaz tā apgalvo mani vecāki. Vēl būdamas mazulis, padarīju viņus vai trakus, nemitīgi klausīdamies te vienu, te citu skaņdarbu. Manas un vecāku pirmās pastaigas veda pa ieliņu, kur atradās mūzikas ierakstu veikals. Tas man &scaron;ķita tik aizraujo&scaron;s, ka mamma un tētis nevarēja mani izkustināt no vietas. Līdz viņi padevās un palūdza veikala īpa&scaron;nieku mani pieskatīt, kamēr padarīs savus darbus. Tolaik cilvēki nepazīstamiem ļaudīm uzticēja bērnus, vai varat iedomāties?! Bet es biju laimīgs, jo varēju stundām klausīties visu, kas skanēja veikalā. Astoņu gadu vecumā sāku apgūt klavierspēli, bet pēc diviem gadiem, laimīgas nejau&scaron;ības vadīts, iestājos Jehudi Menuhina skolā. Kop&scaron; tā brīža ne reizi neesmu &scaron;aubījies par savu izvēli.
Igudesmans: Piedzimu ļoti muzikālā ģimenē. Māte spēlēja klavieres, tēvs vijoli, vecmāmiņa čellu, tēvocis oboju, māsa bandžo, brālēns ukuleli, bet viņa sieva didžeridū. Mūziķa ceļ&scaron; man bija praktiski neizbēgams. Reiz bērnībā vecākiem pateicu, ka, iespējams, kaut kad vēlāk gribē&scaron;u apgūt vijoļspēli. Mani uzreiz ieslēdza istabā, iedeva instrumentu un lika spēlēt. Ikreiz, kad sāku, suns gaudoja līdzi. Kādā brīdī tēvs pat iekliedzās: &laquo;Vai tu vari nospēlēt kaut ko, ko suns nezina?&raquo;

The IGUDESMAN & JOO  UNICEF World Record of the Most Dancing Violinists

Vai tiesa, ka draudzējaties kop&scaron; bērnības? Kā radās ideja apvienot komēdiju un klasisko mūziku?
Džu: Iepazināmies Jehudi Menuhina skolā divpadsmit gadu vecumā. Kop&scaron; jaunības jutām, ka ar klasisko mūziku saistītais bizness un ceremonijas ir pārāk nopietnas. Sapratām, ka tāpēc daudzi baidās iet uz koncertiem. No vienas puses, mūsu mērķis ir kliedēt bailes, padarot klasiku pieejamāku pla&scaron;ākai publikai. No otras puses, mūs vienmēr ir apbūris teātra, komēdijas un klasiskās mūzikas apvienojums. Pirms mums kaut ko līdzīgu jau darīju&scaron;i vairāki izcili mākslinieki.
Igudesmans: Do&scaron;anās uz koncertu dažkārt atgādina bēres, nevis dzīves svētkus, un, lai arī daudzu klasikas darbu būtība tie&scaron;ām ir nopietna un traģiska, ceremonijai, kas ap tiem virmo, tādai nav jābūt. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi un īpa&scaron;i jaunie&scaron;i neapmeklē klasiskās mūzikas koncertus. Mūsu &scaron;ovā gan neviens nenobīsies.

Vai kādreiz esat jutu&scaron;i nosodījumu par mēģinājumiem smieties par klasisko mūziku?
Džu: Par klasiku nekad nesmejamies &ndash; mēs no tās gūstam prieku. Tas, ko patie&scaron;ām izsmejam, ir bizness un ceremonijas, kas saistītas ar klasiku, un to, cik nopietni mēs, mūziķi, izturamies pret sevi. Mūzika mums vienmēr ir pirmajā vietā, tikai tad seko humors. Taču vissvarīgākais, protams, ir ēdiens. Ja mūsu daiļradi vajadzētu raksturot vienā teikumā, mēs teiktu: &laquo;Monty Python tiekas ar Mocartu jeb &laquo;Dienvidparks&raquo; apvienojas ar Bahu.&raquo; Tiem kas nezina, kas ir Monty Python, iesaku ieskatīties Google. Tiem, kas nezina, kas ir Mocarts, iesaku to pa&scaron;u.
Lauzīsim mītus par to, ko klausās klasiskās mūzikas izpildītāji! Kāds ir jūsu visiemīļotāko skaņdarbu saraksta Top 3?
Igudesmans: Hansa Cimmera &laquo;Kāpa&raquo;. Priecājamies viņu saukt par draugu, un par viņa jaunajiem darbiem esmu sajūsmā. Tad vēl Simfonija Nr. 9 Re minorā, Op. 125&nbsp;&ndash; Bēthovena pēdējā simfonija, ko man nācās bieži klausīties, strādājot pie īpa&scaron;a skaņu celiņa, ko patlaban veidojam tie&scaron;i ar Hansu, un, protams, &laquo;Leo &scaron;ūpuļdziesma&raquo; Hanki Džu izpildījumā. Tas ir lielisks gabals!
Džu: [Leonarda] Bernstaina &laquo;Vestsaidas stāsts&raquo; &ndash; mūžīgā klasika. Aranžējām to vairākiem koncertiem, un manā mūzikas sarakstā tā ir pirmajā vietā. Arī Farela Viljamsa dziesma Happy, ko izpildām vienā no orķestra &scaron;oviem, tāpēc man nav citas izvēles, kā vien to klausīties. Un visbeidzot Alekseja Igudesmana &laquo;Urugvaja&raquo;&nbsp;&ndash; kompozīcija, kuras iespaidā vienmēr jūtos labāk.

Mozart Will Survive

Kādas īpa&scaron;ības nepiecie&scaron;amas mūziķim, lai kļūtu veiksmīgs?
Igudesmans: Drosme, mīlestības un kaisles pārpilnība, uzticība mūzikai un pietiekama izturība apvienojumā ar veselīgu intuīciju.
Vai bieži strīdaties, īpa&scaron;i repertuāra veido&scaron;anas laikā? 
Džu: Strīdi ir daļa no procesa. Ja viss aiziet nedaudz par tālu, mums palīdz transcendentālā meditācija, zaļā tēja un zāļu uzlējumi. Vienmēr cen&scaron;amies komunicēt dažādos līmeņos. Ja kaut kas nepatīk, par to mierīgi runājam, kliedzot pilnā balsī. (Smejas.) Nē, ja nopietni, tas var būt grūti, tomēr mēs patie&scaron;ām mīlam viens otru, mīlam mūziku, un mums patīk tas, ko darām, tāpēc tas viss palīdz.
Esat ļoti drosmīgi mākslinieki. Bet no kā jūs baidāties?
Igudesmans: No zombijiem.
Džu: No vampīriem.

Vai varat atcerēties kādu dīvainu notikumu, kas atgadījies uzstā&scaron;anās laikā?
Džu: Vispār mums patīk negadījumi. Uztveram tos nevis kā kļūdas, bet kā iespējas...
Igudesmans: ...kā iespējas izdarīt kaut ko labāk vai citādi, pārbaudīt rado&scaron;o pieeju. Daži no labākajiem mūsu &scaron;ovu momentiem rodas tie&scaron;i no kļūdām. No plānotā kursa mūs var novirzīt dažādas lietas: kāds kaut ko aizmirst, uzmanību novēr&scaron; troksnis auditorijā, vairs nedarbojas kāds mehānisms.
Džu: Numurā &laquo;Gulo&scaron;ais Sati&raquo; ir brīdis, kur guļu uz grīdas un, it kā mostoties no miega, sāku spēlēt klavieres, pastiepis rokas atpakaļ. Kad pieceļos, man ar ķermeni jāpagriežas pret taustiņiem un jāturpina spēlēt. Reiz pieceļoties ar galvu atsitos pret klavieru apak&scaron;ējo daļu, un tas radīja dobju skaņu. Publika smējās skaļāk nekā jebkad, un kop&scaron; tā laika ikreiz apzināti sasitu galvu. Nav brīnums, ka visus &scaron;os gadus mokos ar galvassāpēm.
Igudesmans: Mēs pat sarakstījām grāmatu par to, kā kļūdas pārvērst iespējās. Tās nosaukums ir Rette die Welt, un tā pieejama vāciski, taču ceru, ka tiks tulkota arī citās valodās.
Kas nosaka jūsu rado&scaron;os panākumus?
Džu: Spēja saprast, ko nozīmē mūzika. Citiem parasti saku: ja jums paveiksies un čakli strādāsiet, veiksmes brīžos varēsiet &scaron;o jēgu nodot citiem.
Igudesmans: Spēja darīt to, ko gribu. Visiem iesaku: spēlējiet to repertuāru, kas jums patīk, un izpildiet to ar tiem, ar ko vēlaties. Sarakstiet mūziku, ko gribat sarakstīt. Un galvenais&nbsp;&ndash; dzīvojiet tādu dzīvi, kādu vēlaties: piepildītu ar mīlestību un daiļradi.

Libertango played by Igudesman & Joo + Horiuchi & Landymore

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Džu: Gribētu vairāk apmeklēt tenisa kortu. Tagad daudz strādāju ar jaunie&scaron;u orķestriem un mūziķiem, turpinu rado&scaron;i darboties ar manu ilggadējo kolēģi Alekseju Igudesmanu.
Igudesmans: Aizvien vairāk apgūstu filmu veido&scaron;anas žanru. Kā režisors esmu uzņēmis daudzus mūzikas klipus, pseidodokumentālo filmu Noseland ar Rodžeru Mūru un Džonu Malkoviču, kā arī filmu Breaking Beethovenn ar Billiju Džoelu un Hansu Cimmeru.
Man ir vairākas idejas filmām, īpa&scaron;i saistībā ar mūziku un mūziķiem, ko vēlos gan uzņemt, gan producēt. Mana mīļākā sāpe ir redzēt, kā mūziķus tēlo aktieri, kas neprot spēlēt instrumentus. Es, protams, gribētu to mainīt. Tāpēc plānoju kādu laiku padzīvot Losandželosā. Un man nudien netraucētu pāris &laquo;Oskaru&raquo;! Mūsu dārgais draugs komponists Vangelis, kur&scaron; diemžēl nesen nomira, statueti izmantoja kā papīra spiedi, un būtu jauki, ja vismaz divas tādas pieturētu arī manas grāmatas.
Vienlaikus turpinu attīstīt savu jaunuzņēmumu Music Traveler, daļa no kura, protams, ir Hanki Džu. Music Traveler ir platforma, kas ikvienam mūziķim ļauj atrast vietu ar instrumentu, lai spēlētu, mēģinātu, ierakstītu vai pat uzstātos, un to vienkār&scaron;i rezervēt. No otras puses, ja jums ir telpa, piemēram, ar klavierēm, jūs varat to iznomāt uz stundām un tā gūt peļņu. Starp citu, varat rezervēt istabu manā dzīvoklī Vīnē un izbaudīt spēli ar manu lielisko Steinway.

Billy Joel disrupts Igudesman & Joo in concert with "Baby Grand"

Kādu repertuāru Latvijas publika dzirdēs jūsu koncertā augustā?
Igudesmans: Latvijas publika var gaidīt mūsu &scaron;ovu &laquo;Tev vienkār&scaron;i jāsmejas&raquo;, jo tas ir labākais no visiem. Neviens nenožēlos, ka atnāca. Turklāt tajā piedalīsies mūsu dārgais draugs ekstraordinārais mūziķis no Izraēlas, kontrabasa virtuozs Adams Bens Ezra.
Biļetes uz dueta koncertu 18. augustā festivālā &laquo;THE BEST OF Summertime &ndash; ielūdz Inese Galante&raquo; var iegādāties <a href="https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/117290" target="_blank" rel="noopener">Biļe&scaron;u Paradīze</a>.
Festivāla programma - <a href="http://festivalsummertime.com/" target="_blank" rel="noopener">festivalsummertime.com</a>.

Igudesman & Joo: «Mēs nesmejamies par klasiku, mēs smejamies kopā ar to»

Ierakstu izvēle

Editorials

CHAOS OF CONSCIOUSNESS

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards 2023 nominanti. SPA un skaistumkopšanas procedūras

Interior & Design

Archideco Design Centre prezentē inovatīvu un unikālu zīmolu Buster + Punch

Beauty

Mugler's Newest Alien Hypersense Perfume

Shopping Guide

The Roman Light Collection by BVLGARI is an ode to light and the Eternal City

Editorials

THE PORTRAIT OF A LADY

Beauty

Aprīļa parfīmi no Crème de la Crème

Lifestyle

Han Jingjing. The New Face of Fashion