Oktobrī Rīgas Modes muzejā notiks izstāde Dior, kas veltīta leģendārā franču modes nama 70 gadu jubilejai

Ekspozīciju veidos vairāki desmiti unikālu tērpu no modes vēsturnieka&nbsp;Aleksandra Vasiļjeva&nbsp;kolekcijas &ndash; gan Kristiāna Diora, gan viņa sekotāju darbi. Diors ir iegājis vēsturē ne tikai kā ≪modes diktators≫ un ≪kniepadatu tirāns≫, bet arī ļoti dāsns cilvēks, kur&scaron; lutinājis modeles un ļāvis viņām vilkt savus tērpus uz randiņiem. Aleksandrs Vasiļjevs iepazīstina ar interesantākajām lappusēm no modes impērijas dibinātāja dzīves.

Teksts Jūlija Rumjanceva

Dižais modes mākslinieks&nbsp;Dior&nbsp;rado&scaron;ā direktora amatā nostrādāja tikai desmit gadus, taču viņ&scaron; ir atstājis palieko&scaron;as pēdas modes vēsturē.

Daudzi nezina, ka viņ&scaron; nekad nav bijis zīmola īpa&scaron;nieks. Toreiz Diora vārdā nosauktais modes nams piederēja tekstila magnātam Marselam Busakam un Kristiāns bija tikai algots darbinieks. Tomēr Diors ļoti īsā laikā kļuva slavens visā pasaulē; viņa kolēģu ceļ&scaron; uz slavas virsotnēm bija krietni vien garāks: Īvs Senlorāns savu modes namu atvēra 1962. gadā un vadīja to četrdesmit gadus, &Scaron;anele strādāja no 1913. gada līdz savai nāvei 1971. gadā ar teju piecpadsmit gadu ilgu pārtraukumu kara un pēckara laikā. Diors bija ļoti ražīgs mākslinieks un desmit darba gados pārspēja visus konkurentus, lai gan tolaik bija daudz talantīgu dizaineru, piemēram, Žaks Fats, Kristovals Valensjaga, Elza Skjaparelli, Pjērs Balmā un Karvenas kundze. Diors radīja tālaika novirzienu &ndash;&nbsp;lady like&nbsp;stilu ar izceltu vidukli un kupliem svārkiem. Tas iegājis modes vēsturē kā viena no raksturīgākajām viņa daiļrades iezīmēm.

dior-izstade-6.jpg

DIORS CIETA NO RŪPNIECISKĀS SPIEGOŠANAS. NEGODĪGAS PIEGRIEZĒJAS PA TUALETES LOGU IZMETA JAUNĀS PIEGRIEZTNES, KAS TIKA TŪLĪT NOKOPĒTAS UN ATGRIEZTAS NAMĀ

Diors netiecās pēc ekskluzivitātes un salīdzinājumā ar citiem dizaineriem necentās limitēt nama produkciju. Viņ&scaron; atvēra filiāles ne tikai Londonā un Ņujorkā, bet arī Karakasā, Limā un Buenosairesā, turklāt iedibināja pla&scaron;u parfimērijas līniju. Klientes par Diora tērpiem maksāja milzu naudu. Taču viņ&scaron; cieta no rūpnieciskās spiego&scaron;anas &ndash; negodīgas piegriezējas pa tualetes logu izmeta jaunās piegrieztnes, kas tūlīt tika nokopētas un atgrieztas namā. Īpa&scaron;i ar to aizrāvās itālie&scaron;u modes nami, tajā pa&scaron;ā sezonā Milānā piedāvājot Diora tērpu plaģiātus. Bija daudz skaļu&nbsp;tiesas procesu, tika atklāta grupa neuzticamu piegriezēju.

&nbsp;

Foto:&nbsp;Bē&scaron;a atlasa kleita ar pu&scaron;ķi un drapējumu, XX gs. 60. gadi. No mēmā kino aktrises Mērijas Pikfordas garderobes.

dior-izstade-1.jpg

At&scaron;ķirībā no &Scaron;aneles Dioram bija draudzīgas&nbsp;attiecības kolēģiem, arī ar dizaineri Irenu Goļicinu &ndash; krievu kņazi, kurai bija savs modes nams Romā. Diors nereti veda viņu uz Parīzes restorāniem un ļāva kopēt un izlaist savā modes namā&nbsp;Dior&nbsp;modeļus. Abu dizaineru modeļi bija pilnīgi identiski. Jāteic, ka tolaik daudzi kopēja Dioru. Viņ&scaron; bija nepārspējams konstruktors, un konkurenti nespēja pretoties kārdinājumam atkārtot sarežģīta fasona modeļus ar neparastām ielocēm, ovālām līnijām, aizdares elementiem uz muguras un baskām. Sākotnēji Diors palīdzēja modes nama īpa&scaron;niekam Marselam Busakam atbrīvoties no tā ražotajiem melnajiem un brūnajiem vilnas audumiem, kas 40. gados nebija pieprasīti. Kad Diors izlaida vilnas tērpu kolekciju, tā tika veiksmīgi izpārdota, un nevienam nevajadzīgā vilna atkal kļuva moderna.

dior-izstade-2.jpg

DIORS BIJA ĻOTI IECIETĪGS GAN PRET MODEĻU FLIRTU, GAN GRŪTNIECĪBĀM. VIŅŠ DĀVINĀJA MEITENĒM ZEĶES, LAI GAN TOLAIK TĀ NEBIJA PIEŅEMTS, – MODELĒM BIJA JĀNĀK UZ DARBU AR SAVU EKIPĒJUMU

Es personīgi pazinu dažus Diora darbiniekus, draudzējos ar viņa mūzu &ndash; kazahu un krievu izcelsmes modeli Allu Iļčunu. Viņa nostrādāja modes namā divdesmit gadus: deviņus Diora laikā, vienpadsmit Īva Senlorāna un Marka Buana laikā. Kad Alla sāka strādāt pie Diora, viņas vidukļa apkārtmērs bija 47 centimetri, aizejot no darba &ndash; 49 centimetri. Viņa bija ļoti interesanta un acīmredzot vientuļa sieviete, jo nereti pa naktīm zvanīja manai mammai uz Maskavu un izkratīja sirdi, ar labiem vārdiem pieminot Dioru.

&nbsp;

Foto:&nbsp;Čičunča kleita ar straziem, pērlītēm un &scaron;ķautņainām krellītēm iz&scaron;ūtu aug&scaron;daļu, 1962.

dior-izstade-3.jpg

Visi darbinieki Dioru uzskatīja par gādīgu papuci. Viņ&scaron; lutināja modeles, ļāva viņām bez maksas izmantot tērpus. ≪Man &scaron;odien ir randiņ&scaron;. Vai varu aizņemties kādu kleitu?≫ modeles bieži vien jautāja, un viņ&scaron; atbildēja: ≪Ej uz noliktavu un izvēlies. Lai veicas!≫ Modes pasaulē tas ir liels retums. Diors bija ļoti iecietīgs gan pret modeļu flirtu, gan grūtniecībām. Viņ&scaron; dāvināja meitenēm zeķes, lai gan tolaik tā nebija pieņemts, &ndash; modelēm bija jānāk uz darbu ar savu&nbsp;ekipējumu. Viņ&scaron; tik tie&scaron;ām bija kā gādīgs aizbildnis. 50. gados pie Diora strādāja Dina Varenova, kurai tagad ir ap deviņdesmit gadu. Ceru, ka viņa atbrauks uz izstādes atklā&scaron;anu.

Pēc Diora nāves nama rado&scaron;ā direktora posteni ieņēma plejāde izcilu dizaineru: Īvs Senlorāns, Marks Buans, Džanfranko Ferrē, Džons Galjāno&hellip; Tā ir liela veiksme, ka ar viņu palīdzību zīmols ir izdzīvojis līdz mūsdienām, un reizē arī liels retums, jo, zaudēju&scaron;i sava dibinātāja slavas oreolu un rado&scaron;o garu, modes nami agri vai vēlu nogrimst aizmirstībā. &Scaron;odien neviens vairs neatceras Žanu Luiju &Scaron;erē, Žaku Esterelu un Žaku Grifu, kuru slavenie modes nami aizgāja nebūtībā līdz ar to rado&scaron;ajiem direktoriem. Veiksmīgākais Diora sekotājs bija Marks Buans, kur&scaron; noturējās amatā no 1960. līdz 1991. gadam.

&nbsp;

Foto:&nbsp;Kristiāna Diora vakarkleita, XX gs. 50. gadi.

dior-izstade-8.jpg

Manuprāt,&nbsp;Dior&nbsp;veiksmes noslēpums ir ļoti vienkār&scaron;s &ndash; modes nama vadība nesaudzīgi aizstāj ikvienu, kas nav piemērots nama rado&scaron;ā direktora amatam. Pēc Diora nāves 1957. gadā pie varas nāca divdesmit vienu gadu vecais Īvs Senlorāns, kur&scaron; bija pārāk jauns tādai atbildības nastai. Senlorāns tika atlaists, jo viņa kolekcijas bija pārāk vienkār&scaron;as&nbsp;Dior&nbsp;klientēm. Jaunā dizainera tērpi, kas tikai pirksta platumā nosedza ceļgalus, līdzinājās skolnieču kleitiņām un neatbilda tālaika augstās modes prasībām. Senlorānam bija&nbsp;pret-a-porter&nbsp;dizainera mentalitāte, bet masu produkcijas ēra vēl nebija pienākusi. Viņa laikā&nbsp;Dior&nbsp;modeļi zaudēja sievi&scaron;ķību tās klasiskajā izpratnē, bet grezniem tērpiem bija nepiecie&scaron;ama noteikta luksusa deva. Diors bija izslavēts ar saviem ekskluzīvajiem audumiem, Senlorāns priek&scaron;roku deva vienkār&scaron;ākiem materiāliem. At&scaron;ķirībā no Diora Senlorāns daudz ceļoja &ndash; bieži devās uz Ķīnu, Ziemeļāfriku un Ameriku, un tas atspoguļojās viņa kolekcijās.

Tie&scaron;i viņ&scaron; ieviesa modē etnostila elementus, veidojot kolekcijas krievu, afrikāņu, ķīnie&scaron;u vai arābu stilā. Dioram &scaron;āds ≪augstās modes tūrisms≫ nebija raksturīgs. Laiks ir pierādījis, ka arī Senlorāns ir ģēnijs, un viņ&scaron; visu mūžu saglabāja siltas jūtas pret&nbsp;Dior&nbsp;dibinātāju, kur&scaron; ieveda viņu modes pasaulē. Senlorāna muzejā Parīzē uz viņa darba galda guļ senlaicīgs lineāls ar metāla galiem, ar kuru savulaik audumus mērījis Kristiāns Diors. Tas Senlorānam bija kā talismans.

dior-izstade-5.jpg

Tagad pie modes nama vadības pirmo reizi stājusies sieviete &ndash; itālie&scaron;u dizainere Marija Grācija Kjuri. Pagaidām vēl grūti pateikt, kas no tā iznāks. Estētiskajā ziņā &scaron;im amatam ideāli piemērots būtu Albērs Elbazs.&nbsp;Dior&nbsp;vadītājs Sidnijs Toledano vairākas reizes ir konfidenciāli ticies ar Albēru pie lenča galda, tomēr Elbazs nekļuva par nama rado&scaron;o direktoru. Visticamāk, tas izskaidrojams ar līdzekļu ekonomiju. Elbazam noteikti bija augstas prasības, bet nevienam nezināmā Kjuri piekrita strādāt ar modes namam izdevīgākiem nosacījumiem. Iespējams arī, ka Elbazu kavē līguma noteikumi ar biju&scaron;o darbavietu&nbsp;Lanvin, kas pieder ķīnietei Sjaolaņai Vanai. Elbazs aizgāja no&nbsp;Lanvin&nbsp;2015. gadā, bet acīmredzot saskaņā ar līgumu ir jāpaiet zināmam laikam, līdz viņ&scaron; drīkstēs strādāt citā modes namā. Man &scaron;ķiet, ka viņam &scaron;o amatu varētu piedāvāt vēlāk.

&nbsp;

Foto:&nbsp;Kokteiļkleita, atpazīta kā Diora darbs, ap 1950. gadu.

dior-izstade-7.jpg

Izstāde&nbsp;Dior&nbsp;no 25. oktobra Modes muzejā

<a href="http://www.fashionmuseumriga.lv/" target="_blank">www.fashionmuseumriga.lv</a>

&nbsp;

Foto:&nbsp;Arnas Gedris Pix Studija, no Aleksandra Vasiļjeva privātā arhīva

Vienīgais

Tags

Ierakstu izvēle

Beauty

CHANEL's Rouge Allure Velvet lipstick collection sets the pace for a night without limits

Editorials

CHAOS OF CONSCIOUSNESS

BEAUTY AWARDS

Beauty Awards 2023 nominanti. SPA un skaistumkopšanas procedūras

Interior & Design

Archideco Design Centre prezentē inovatīvu un unikālu zīmolu Buster + Punch

Beauty

Mugler's Newest Alien Hypersense Perfume

Shopping Guide

The Roman Light Collection by BVLGARI is an ode to light and the Eternal City

Editorials

THE PORTRAIT OF A LADY

Beauty

Aprīļa parfīmi no Crème de la Crème